Gruzijas policija otrdien raidīja asaru gāzi un gumijas lodes uz demonstrantiem, kas protestēja pret likumu par "ārvalstu aģentiem", kas apdraud Gruzijas virzību uz Rietumiem un integrāciju Eiropā.

Gruzijā notiek masveidīgi protesti pret valdību kopš 9.aprīļa, kad valdošā partija "Gruzijas sapnis" atkārtoti iesniedza parlamentā šī likuma projektu. Tas notika gadu pēc tam, kad tā protestu dēļ bija spiesta atcelt gandrīz identisku priekšlikumu.

Nemieru apspiešanas policija maskās pirmdienas vakarā bija uzbrukusi mierīgam mītiņam, lietojot asaru gāzi, ūdens lielgabalu un gumijas lodes, un aizturot desmitiem cilvēku, kas protestēja pret šo likumprojektu. Policija uzbruka arī vairākiem žurnālistiem, tostarp ar gumijas steku piekaujot aģentūras AFP fotogrāfu.

Mītiņš turpinājās arī pēc pusnakts, un tā dalībnieki bloķēja satiksmi pie parlamenta Rustaveli avēnijā, kas ir Tbilisi galvenā iela.

Parlaments otrdien izskatīja likumprojektu otrajā lasījumā, un valdošās partijas mērķis ir tā pieņemšana maija vidū. Lai likumprojekts kļūtu par likumu, tas jāizskata parlamentam trīs lasījumos un tas jāparaksta valsts prezidentei.

Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ir paziņojusi, ka neparakstīs šo likumprojektu, ja parlaments to apstiprinās. Valdošajai partijai tomēr ir pietiekami daudz deputātu parlamentā, lai pārvarētu prezidentes veto. Turklāt Zurabišvili pilnvaru termiņš beidzas šogad, un saskaņā ar konstitūcijas izmaiņām nākamo prezidentu iecels vēlēšanu kolēģija, kurā ietilpst visi parlamenta deputāti.

Likums paredzētu, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būtu jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka attiecīgajām grupām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".

Likumprojekta pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un apgalvo, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt savu mērķi pievienoties Eiropas Savienībai (ES), kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu.

ES ir aicinājusi Tbilisi nepieņemt šo likumprojektu, norādot, ka tas ir pretrunā demokrātiskajām reformām, kas valstij jāveic, lai virzītos uz dalību ES. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels norādījis, ka likumprojekts attālina Gruziju no ES, nevis pietuvina tai.