Latviete Inga Rublīte, kura pirms 20 gadiem pārvācās uz dzīvi Lielbritānijā, astoņas stundas slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības uzgaidāmajā telpā gaidīja savu kārtu, taču palīdzību tā arī nesaņēma un mediķi viņu atrada bezsamaņas stāvoklī, raksta britu medijs “The Guardian”.

Inga ieradās slimnīcā Notingemā 19. janvārī plkst.22.30 ar stiprām galvassāpēm, reiboni, augstu asinsspiedienu un vemšanu. Slimnīcā viņai nācās pavadīt visu nakti – viņas vārds tika izsaukts tikai plkst.5.30 no rīta.

Inga uz izsaukumu neatsaucās, tādēļ darbinieki pieņēma, ka viņa devusies mājās un turpināja sniegt palīdzību citiem. Stundu vēlāk Ingai sākusies lēkme un mediķi viņu atrada turpat uzgaidāmajā telpā, taču bezsamaņā.

Inga tika nogādāta reanimācijā, bet jau bijis par vēlu – viņai sākusies spēcīga smadzeņu asiņošana, ko vairs nebija iespējams glābt. Par mirušu viņa tika pasludināta divas dienas vēlāk – 22. janvārī, kad tika izslēgtas dzīvības uzturēšanas iekārtas.

Ingas dvīņumāsa Inese sarunā ar “The Guardian” stāsta, ka sieviete uz Lielbritāniju pārcēlusies pirms 20 gadiem, un līdz liktenīgajai dienai viņa bija sev nodrošinājusi stabilu darbu un audzināja divus dēlus – 11 un 13 gadus vecus.

"Kad visu šo gadu laikā viņa vienīgo reizi bija aizgājusi uz slimnīcu pēc palīdzības, neviens uz viņu nepaskatījās. Es nevaru aprakstīt, kā tas liek justies - ka tu nevari saņemt palīdzību tur, kur vajadzētu," stāsta Inese.

Viņa stāsta, ka 19. janvārī videozvanā runājusi ar māsu, kura jau tobrīd sūdzējusies par galvassāpēm. Inga esot iedzērusi pretsāpju zāles un pabeigusi savu darba maiņu noliktavā, pēc kuras devusies uz mājām gulēt.

Māsas zvans pēc piecām stundām viņu pamodinājis un galvassāpes tobrīd bijušas tik neizturamas, ka Inga neesot varējusi mierīgi nosēdēt un pat paēst.

Pēc temperatūras izmērīšanas abas secinājušas, jā jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, taču tā esot atteikusi braukt palīgā, jo neviena brigāde tobrīd nebija pieejama. Inga esot palūgusi kaimiņieni viņu aizvest līdz slimnīcai, taču pa ceļam automašīnā viņai kļuvis slikti un Inga izvēmusies.

Kaimiņiene ar Ingu palikusi slimnīcas uzgaidāmajā telpā aptuveni divas stundas, pēc kā ārsti esot paziņojuši, ka gaidīšanas laiks var būt 9 stundas. Sieviete devusies mājās, atstājot Ingu vienu.

"Es viņai pateicu, ka atstāšu telefona skaņu ieslēgtu un lai viņa man zvana, tiklīdz viss būs beidzies, vienalga cikos, es viņai aizbrauktu pakaļ," stāsta kaimiņiene.

Es viņu atstāju drošā vietā un domāju, ka viņai viss būs labi. Es domāju, ka ārsti viņai palīdzēs. Tai būtu bijis jābūt visdrošākajai vietai,

Tā kaimiņiene.

Nākamajā rītā Inese centās sazvanīt māsu, taču telefonu pacēlusi māsiņa. Viņai ārsti divas reizes esot teikuši, ka Inga, iespējams, būtu izdzīvojusi, ja viņai palīdzība tiktu sniegta ātrāk.

"Kad viņi man atdeva Ingas mantas, vēmekļi bija uz viņas telefona, uz viņas maka. Viņas drēbes bija izmirkušas urīnā," sacīja Inese. "Es ticu, ka viņa jau bija bezsamaņā, kad viņi viņu atrada, bet tieši kurā brīdī viņa zaudēja samaņu?"