Pusaudžu psihoterapeits, "Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra" vadītājs Nils Sakss Konstantinovs vietnē "X" dalījies ar kādu nesenu pētījumu, kas apliecina mikrobioma ietekmi uz smadzeņu struktūru.

Izrādās, noteikta veida pienskābās baktērijas palielina smadzeņu garozas biezumu.

Konstantinovs norāda, ka šis pētījums nostiprina aizvien augošo pierādījumu bāzi par smadzeņu-zarnu trakta ievērojamo saikni jeb, aptuveni tulkojot, "mēs jūtamies tā, kā mēs ēdam". Pirmo reizi iegūtas tieši izmērāmas smadzeņu izmaiņas, kuras izraisījušas šīs baktērijas.

Pašas par sevi smadzeņu struktūras izmaiņas nenozīmē kādu pozitīvu ietekmi uz sajūtām, domām u.tml. Bet tas noteikti ir būtisks apliecinājums fundamentālajai ietekmei, kāda zarnu mikroflorai (un tātad - arī uzturam) ir uz smadzeņu darbību.

Praktiskajā dzīvē šie pētījumi nozīmē, ka ikvienai mentālās veselības intervencei - farmokoloģiskai, psiholoģiskai vai citai - ir noteikti jāiekļauj uzturs.

Tāpat arī mentālās veselības profilaksē tam vērts atvēlēt lielu lomu. Piemēram, no iepriekšējiem pētījumiem ir zināma fermentētās pārtikas labvēlīgā ietekme uz mikrobiomu. Tātad skolās varētu ikdienas uzturā iekļaut, piemēram, skābētus kāpostus, gurķus un dabīgos jogurtus.